Matemātiķa vaimanas

Biju domājis šo rakstu vēl kādu nedēļu pamarinēt, bet Gata Kokina raksts tomēr pamudināja pabeigt šovakar. Saskaitīšanas un reizināšanas diskusija man atgādināja par diviem citiem rakstiem, par kuriem jau sen gribēju uzrakstīt – “Formālā aritmētika 10 gadu vecumā – sasteigta vai novēlota?” (Harvey Bluedorn) un “Matemātiķa vaimanas” (Paul Lockhart). Nezinu par citiem priekšmetiem, bet man ir radies priekšstats, ka skolēniem matemātiku mēģinām uzspiest nedabīgi. Kad tas neizdodas, spiežam vairāk un nedabīgāk. Lokharts piedāvā interesantu salīdzinājumu. Turpināt lasīt

Reizināšana nav atkārtota saskaitīšana

Pēdējais Devlin’s Angle raksts, kurš turpināja 2008. gadā iesākto rakstu sēriju, lika man pārvērtēt savu izpratni par aritmētikas pamatdarbību saistību. Kad maniem skolēniem ir grūtības ar reizināšanu, es mēdzu mierināt, ka tā ir tikai atkārtota saskaitīšana. Mani pārsteidza Devlina sašutums par skolotājiem, kas māca skolēniem, ka reizināšana ir atkārtota saskaitīšana. Mana pirmā reakcija bija: “Varbūt tas ko maina augstākajā matemātikā, bet skolā noteikti var šādi vienkāršot.” Tomēr pietiek ar piemēru 35*57, lai sagrautu atkārtotas reizināšanas metaforu. Reizināšana ir skaidri jānodala no saskaitīšanas kā cita veida darbība visās klasēs. Un eksponentfunkcija nav “vienkārši atkārtota reizināšana”. Tās ir saistītas, bet būtiski atšķirīgas. Turpināt lasīt