Vai nu es esmu pārāk apjucis vai Limbažu 1. vidusskola ir tiešām laba – esmu pamanījis ļoti maz dīvainību! Gan skolēni, gan skolotāji šķiet ļoti pretimnākoši un atvērti. Un man vairāk jāsatraucas par skolotājiem draugiem.lv nekā skolēniem – vakar pie bildes ar tukšu nezināmas izcelsmes glāzi viena no kolēģēm atstājusi komentāru: “Jāiepazīst jaunie kolēģi.Izskatījies pārāk rikkktīgs. Nu var ”uzelpot”.:D” Šodien pienāca klāt un teica, ka cer, ka neapvainojos 😉

Prieks par piektajiem – vairāk nekā trešdaļa teica, ka viņiem mīļākais priekšmets ir matemātika. Un, lai arī viņi, protams, iebilda pret rēķināšanu jau 1. stundā, izskatās, ka viņi grib mācīties. Redzēsim, kā ies tālāk.

Ar 11. valodniekiem bija interesanti. Jautājot, ko viņiem skolā patīk darīt / mācīties, vairāk nekā puse atbildēja, ka skolā patīk starpbrīži / spēlēt kārtis vai ka uz skolu nāk tikai pienākuma pēc. Vēl paspiežot gandrīz visi, t.sk. iepriekš minētie, teica, ka mīļākais priekšmets ir krievu valoda (būs jāaiziet apskatīties, žēl tik, ka neprotu krievu val.). Vēl viņi man teica, ka būšot jāpierod, ka viņi bieži neko nesaprot, jo esot stulbi matemātikā. Noskaidrojām gan, ka nebija paveicies pagājušajā gadā ar skolotāju. Vēl es viņiem pastāstīju par to, kā mācību rezultātus ietekmē stereotipi un ka pie manis tas, ka viņi ir “valodnieki”, nesamazina manas gaidas no viņiem matemātikā. Katrā ziņā darbā viņiem negāja slikti.

Pie 11. matemātiķiem man ir programmēšana – viena stunda jau bija. Tur man vēl ir pamatīgi jāpārdomā, kā es to pasniedzu – šoreiz sanāca viņus iemest nedaudz par dziļu bez sagatvošanas (liku aprakstīt precīzi kā notiek priekšmeta satveršana ar roku – tas bija domāts kā ievads programmēšanā, kur arī principā viss ir jāapraksta no nulles). Būs krietni vairāk jāstrukturē, lai arī šobrīd pašam nav skaidrs kā notiek strukturēta programmēšanas mācīšanās. Gadā sanāk nedaudz virs 60 programmēšanās stundām, kas normālam programmētājam ir parasts 4 dienu maratons.

Šobrīd grūti pierast pie jaunā ritma – esmu pieradis kādu nedēļu apdomāt problēmu un sagatavot pāris “produktus” mēnesī. Tagad katru dienu ir jāsagatavo vairāki “produkti”. Pa reizei vēlarvien nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. Par piektajiem nav īsti skaidrs, cik lielā mērā es viņiem vienkārši varu dot no grāmatas rēķināt un cik man vajadzētu piedomāt klāt un kaut ko mēģināt citādāk pasniegt. Vārdu sakot, šī nedēļas nogale ļoti noderēs lai apsēstos, nedaudz saprastu, kādi tad man tie skolēni ir un ko es varu darīt.

Tā lūk man iet. Ja jūs īsti nesapratāt kā – tas normāli – es arī īsti pagaidām nesaprotu.

Veiksmīgu visiem darbu un nedēļas nogali! 🙂