Raksts atjaunots 10.04.2014.
Iespējamās misijas Atvērto durvju dienā solīju uzrakstīt, kā jūs varat sākt veidot savus mācību video (tādus kā šis). Vispirms pastāstīšu, kā to daru es (lietoju Macintosh datoru, tāpēc Windows lietotāji šai daļai var lēkt pāri). Labā ziņa ir tā, ka tas ir lēti un vienkārši. Turpināt lasīt
Ziemas brīvdienās uztaisīju un ilgi domāju, kā labāk laist klajā Atvērtās kopas uzdevumu video skaidrojumus. Tik ilgi domājot sanāk atņemt skolēniem iespēju tos izmantot, gatavojoties olimpiādēm, tāpēc nolēmu vairs nedomāt un vienkārši visus 39 publiskot (pagaidām bez aprakstiem) brīvai lietošanai, kā katram pašam labāk tīk. Visi video.
Labklājības pētījumi atklāj, ka turība absolūtos skaitļos maz ietekmē vidējā cilvēka laimi, toties relatīvā turība (“Vai esmu bagātāks par kaimiņu?”) ir nozīmīga. Tāpat ir ar citiem jautājumiem. “Man ir viduvēja izglītība, bet tas nekas, citiem nav labāka.”
Jau rakstīju, ka pagājušajā nedēļā biju ASV, kur piedalījos Teach For All konferencē un Teach For America 20 gadu svinībās. Pirmajās četrās dienās satiku 60 aizrautīgus skolotājus, izglītības darbiniekus un sociālos uzņēmējus no 14 valstīm, pēdējās dienās satiku 11 tūkstošus Teach For America absolventu un klausījos viņu debatēs un stāstos. Tagad pamazām sāku aptvert visu konferencē runāto – arī diskusijas, kas sākumā šķita nevajadzīgas un garlaicīgas. Mans iekšējais ciniķis atkāpjas – konference ir sasniegusi savu mērķi – noticēt, ka spējam sasniegt vairāk (increase the sense of possibility). Turpināt lasīt
Vakar apciemojām dažādas Baltimoras skolas. Es biju New Era Academy, kuru atvēra 2003. gadā, lai piedāvātu jebkuram skolēnam iespēju mācīties tā, lai pēc skolas beigšanas varētu nonākt universitātē (ASV iekļūt universitātē ir krietni grūtāk nekā Latvijā). Atšķirībā no elitārās Bryn Mawr meiteņu skolas, kuru apmeklējām iepriekšējā dienā, šī skola neizvēlas skolēnus, tomēr mēģina viņiem piedāvāt līdzvērtīgu pieredzi. Daži interesanti šīs skolas aspekti ir obligātais formas tērps, ko viņi uztver ļoti nopietni (ja tā neatbilst noteikumiem, jādodas mājās pārģērbties). Mācību dienas sākumu un starpbrīžus ievada nevis zvani, bet mūzika, kas ļauj skolēniem savākties. Tāpat dienu iesāk arī rīta līnija un skolas vadības uzruna, fokusējot skolēnus dienas notikumiem. Tajā vienmēr tiek arī pateikts kāds iepriekšējās dienas sasniegums.
Skolā ir arī vienota noteikumu un seku sistēma. Ja skolēns pārkāpj kādu no “nediskutējamajiem noteikumiem”, viņš/-a saņem brīdinājumu. Savācot četrus brīdinājumus, skolēniem ir pēcstundas, kuru laikā par katru brīdinājumu ir jāizpilda skolēnam piemeklēta darba lapa. Savācot astoņus, nākas doties uz skolu sestdienā. Katru nedēļu brīdinājumi dzēšas.
Te arī neliels ieskats skolas ikdienā:
Biju domājis šo rakstu vēl kādu nedēļu pamarinēt, bet Gata Kokina raksts tomēr pamudināja pabeigt šovakar. Saskaitīšanas un reizināšanas diskusija man atgādināja par diviem citiem rakstiem, par kuriem jau sen gribēju uzrakstīt – “Formālā aritmētika 10 gadu vecumā – sasteigta vai novēlota?” (Harvey Bluedorn) un “Matemātiķa vaimanas” (Paul Lockhart). Nezinu par citiem priekšmetiem, bet man ir radies priekšstats, ka skolēniem matemātiku mēģinām uzspiest nedabīgi. Kad tas neizdodas, spiežam vairāk un nedabīgāk. Lokharts piedāvā interesantu salīdzinājumu. Turpināt lasīt
Pēdējais Devlin’s Angle raksts, kurš turpināja 2008. gadā iesākto rakstu sēriju, lika man pārvērtēt savu izpratni par aritmētikas pamatdarbību saistību. Kad maniem skolēniem ir grūtības ar reizināšanu, es mēdzu mierināt, ka tā ir tikai atkārtota saskaitīšana. Mani pārsteidza Devlina sašutums par skolotājiem, kas māca skolēniem, ka reizināšana ir atkārtota saskaitīšana. Mana pirmā reakcija bija: “Varbūt tas ko maina augstākajā matemātikā, bet skolā noteikti var šādi vienkāršot.” Tomēr pietiek ar piemēru 3⁄5*5⁄7, lai sagrautu atkārtotas reizināšanas metaforu. Reizināšana ir skaidri jānodala no saskaitīšanas kā cita veida darbība visās klasēs. Un eksponentfunkcija nav “vienkārši atkārtota reizināšana”. Tās ir saistītas, bet būtiski atšķirīgas. Turpināt lasīt
Šodien biju ciemos pie Cēsu novada matemātikas skolotājiem – beidzot izmēģināju pats savu versiju Dan Meyer slavētajam “What Can You Do With This”, parādīju savus video, kā arī mācījos no Cēsu skolotājiem. Vārdu sakot, veiksmīga diena.
Ar uzdevumu gan vēlos padalīties arī plašāk, tāpēc – ja šis būtu matemātikas uzdevums, kāds varētu būt jautājums? Kāda atbilde?
Pirms septiņiem gadiem mana matemātikas skolotāja sarīkoja skolas komandu olimpiādi matemātikā. Edgars aizgāja pasūdzēties, ka atkal daži uzdevumi ir neprecīzi. Skolotāja teica: “Ja vari, uztaisi labāk!” Tā, protams, ar skolotājas palīdzību, sākās “Atvērtā kopa”. Pirmajā gadā gan tā saucās “Svaigā maize”. Otrajā – “Dzidrais Vilnis”. Katram nosaukumam, protams, ir savs stāsts. Arī uzdevumi nebija ideāli, toties interesanti – gan mums, gan dalībniekiem.
Pagājušajā gadā matemātikas metodikas nodarbībās Jānis Mencis iedeva interesantu (man) uzdevumu – aprēķināt cos(π/5) – cos(2π/5). Šī bija brīnišķīga iespēja atgriezties skolēna ādā, jo uzdevumu varēja atrisināt ar vidusskolas pamatzināšanām, bet viegli rokās tas nedevās – man tas aizņēma vairākas stundas pāris nedēļu laikā. Turpināt lasīt
Kādu laiku nebiju piedalījies konferencēs, tāpēc pagājušajā nedēļā nolēmu pārspīlēt un apmeklēt visus DZM nedēļas pasākumus, kuros mani laida iekšā. Mani visvairāk interesēja Ronnie Karsenty, kas Izraēlā vada programmu radošuma attīstībai matemātikā skolēniem ar zemām sekmēm, tāpēc šīm lekcijām veltīšu atsevišķu rakstu, bet pirms tam pieminēšu dažas lietas, kas palika prātā no pārējām lekcijām otrdienā. Turpināt lasīt
Mārtiņš Kālis 